Pasaules sabiedrības pieaugošā konsensusa par sociālo tīklu kaitīgo ietekmi
Publicēts 2026. gada 3. oktobris
Saskaņā ar nesenajiem „Pew Research” pētījuma datiem sabiedrības noskaņojums attiecībā uz sociālo mediju ietekmi ir būtiski pasliktinājies pēdējo četru gadu laikā, pieaugušajiem izrādot lielāku bažas par tā negatīvajām sekām nekā pusaudži.
Galvenie secinājumi
- Noskaņojums attiecībā uz sociālo mediju ietekmi ir pasliktinājies visās 37 aptaujātajās valstīs kopš pēdējās „Pew” veiktās vērtēšanas 2022. gadā.
- ASV 64% pieaugušo uzskata, ka sociālie mediji kaitē demokrātijai.
- Respondenti no bagātākām valstīm biežāk uztver sociālos medijus kā negatīvu ietekmi uz sabiedrību.
- Neskatoties uz plašajām bažām, 55% aptaujāto visā pasaulē joprojām atzīst, ka sociālajiem medijiem kopumā ir bijusi pozitīva ietekme uz demokrātiju.
- Jaunie pieaugušie ir ievērojami vairāk nekā vecākās paaudzes grupas tiecas uzskatīt sociālos platformus par noderīgiem demokrātiskajiem procesiem.
- Pastāv spēcīgs starptautisks atbalsts ASV, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Itālijā, Norvēģijā un Zviedrijā, lai ierobežotu pusaudžu piekļuvi sociālajiem medijiem.
Paaudžu viedokļu atšķirības digitālajā demokrātijā
Jaunākie „Pew Research” dati parāda sarežģītu ainu, kurā globālie uzskati par digitālajām platformām kļūst arvien polarizētāki. Pētījums, kas analizēja atbildes no 37 valstīm, liecina, ka sabiedrības viedoklis par sociālajiem medijiem ir pasliktinājies kopš iepriekšējās aptaujas veikšanas 2022. gadā. Šī lejupslīdes tendence nav izolēta konkrētām reģioniem, bet gan ir plaši izplatīts fenomens, kas novērots visās pētījumā iekļautajās valstīs.
Tomēr ekonomiskais attīstības līmenis spēlē nozīmīgu lomu šo attieksmju veidošanā. Cilvēki, kas dzīvo bagātākās valstīs, ir vairāk tiecīgi uzskatīt, ka sociālie mediji izdara negatīvu ietekmi uz viņu sabiedrībām. ASV šis skepse ir īpaši izteikts: 64% pieaugušo apgalvo, ka sociālie mediji kaitē demokrātijai. Šis statistikas rādītājs atspoguļo dziļu nemieru ASV sabiedrībā attiecībā uz digitālo platformu lomu politiskajā diskursā un pilsoniskajā līdzdalībā.
Savukārt dati atklāj ievērojamu paaudžu plaisu. Kamēr vecākās demogrāfiskās grupas tiecas uzskatīt sociālos medijus par kaitīgiem, jaunie pieaugušie ir vairāk tiecīgi saskatīt šo platformu priekšrocības. Kopumā 55% aptaujāto visās pētījumā iekļautajās valstīs uzskatīja, ka sociālajiem medijiem ir bijusi pozitīva ietekme uz demokrātiju. Šī optimistiskā attieksme koncentrējas jaunākos lietotājos, kuri var prioritizēt savienojamību un informācijas piekļuvi, nevis bažas par politisko polarizāciju vai algoritmu aizspriedumiem.
Spiediens uz jauniešu ierobežojumiem
Spriedze starp uztvertajām demokrātiskajām priekšrocībām un sabiedrības kaitējumu tiek papildus ilustrēta ar augošo atbalstu ierobežot jauniešu piekļuvi šīm platformām. Nesenās aptaujas liecina, ka 82% Austrālijas pieaugušo atbalsta bērnu piekļuves sociālajiem medijiem ierobežošanu. Šis skaitlis sakrīt ar līdzīgiem secinājumiem citās attīstītās valstīs, tostarp ASV, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Itālijā, Norvēģijā un Zviedrijā, kur vairākums pieaugušo atbalsta pusaudžu sociālo mediju ierobežošanu.
Korelācija starp vecumu un atbalstu aizliegumiem ir acīmredzama: jo vecāka auditorija, jo lielāka varbūtība, ka tā uzskata ierobežojumus pusaudžu sociālo tīklu lietošanai par pozitīvu tendenci. Šī tendence atspoguļo plašāku konsensusu par to, ka pašreizējā tiešsaistes platformu situācija rada nopietnus riskus jaunākiem lietotājiem. Arguments, ka sociālie mediji pastiprina sabiedrības polarizāciju, iegūst spēku, pateicoties algoritmiem, kas fokusējas uz iesaisti un pastiprina emocionāli lādētu un konfliktu veicinošu saturu. Šie algoritmi bieži piespiež lietotājus padziļināt vai mainīt savu politisko pārliecību, veicinot sabiedrības sfēras fragmentāciju.
Satura radītājiem un multimediju profesionāļiem šie secinājumi liecina par regulējuma vides maiņu. Tā kā vēlētāju auditorija arvien vairāk atbalsta ierobežojumus pusaudžu piekļuvei, platformām var nākties saskarties ar stingrākiem atbilstības prasībām attiecībā uz vecuma verificēšanu un satura moderēšanu. Šīs demogrāfiskās plaisas izpratne ir būtiska, stratēģiski plānojot auditorijas iesaisti un nodrošinot, ka satura radīšanas prakses atbilst mainīgajām sabiedrības gaidām un iespējamiem likumdošanas izmaiņām.