Tehnoloģiju giganti izaicina Kalifornijas aizliegumu pusaudžu sociālo mediju funkcijām
Publicēts 2026. gada 7. novembris
„Meta”, „Google” un „TikTok” ir uzsākušas tiesvedību pret Kalifornijas ģenerālprokuroru Robu Bontu, lai apturētu jauno štata likumu, kas ierobežo sociālo tīklu atkarību izraisošās funkcijas lietotājiem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu. Likums, kas stājas spēkā gada sākumā, paredz nepilngadīgo kontu dzēšanu, ja tie neizslēdz konkrētās funkcijas, vai arī paredz ievērojamas naudas sodus par neatbilstību.
Galvenie secinājumi
- Lielākās tehnoloģiju platformas, tostarp „Meta”, „Google” un „TikTok”, ir cēlušš sūdzību pret Kaliforniju, lai apturētu likumprojektu AB 1709, apgalvojot, ka tas pārkāpj Pirmo labojumu tiesības un aizsardzību, ko nodrošina 230. pants.
- Likums aizliedz automātiski atskaņojamus video un personalizētus saturplūsmas plūsmas lietotājiem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, un prasa platformām dzēst kontus, ja šīs funkcijas ir aktīvas.
- Par neatbilstību var piemērot naudas sodu līdz pat 50 000 ASV dolāriem par katru skarto nepilngadīgo lietotāju.
- Digitālās drošības eksperti brīdina, ka likumdošana var apdraudēt visu lietotāju privātumu, jo tā prasa iejaukties vecuma verificēšanas datu vākšanā.
- Uzņēmumi apgalvo, ka vecāku kontroles funkcijas ir efektīvāks risinājums nekā plaši likumdošanas aizliegumi attiecībā uz satura kurāciju un automātisko atskaņošanu.
Tiesiskie izaicinājumi likumprojektam AB 1709
Kalifornijas gubernators Gēns Ņūmuns (Gavin Newsom) septembrī parakstīja likumprojektu AB 1709, un tā īstenošana plānota gada sākumā. Šis likums ir vērsts uz sociālo tīklu funkcijām, kas tiek uzskatītas par atkarību izraisošām lietotājiem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu. Konkrēti, likums aizliedz platformām piedāvāt automātiski atskaņojamus video un personalizētu saturu šai demogrāfiskajai grupai. Turklāt tas nosaka, ka, ja šīs funkcijas nav izslēgtas, platformām ir jādzēš nepilngadīgo konti, kuri tās izmanto.
Neievērošana šīs prasības pakļauj uzņēmumus smagai finansiālai atbildībai. Platformas var saskarties ar naudas sodiem līdz pat 50 000 ASV dolāriem par katru skarto lietotāju, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un kura kontā šīs funkcijas ir aktivizētas.
Kā atbildi „Meta”, „Google” un „TikTok” ir iesniegušas atsevišķas sūdzības pret Kalifornijas ģenerālprokuroru Robu Bontu. Visos tiesvedības dokumentos centrālais arguments ir tas, ka AB 1709 pārkāpj Pirmo labojumu, iejaucoties redakcionālos lēmumos par satura demonstrēšanu. Turklāt uzņēmumi apgalvo, ka Sakaru morāles likuma (Communications Decency Act) 230. pants anulē štata likumu.
„Meta” sūdzībā detalizēti aprakstīts, kā tās pašreizējā darbība balstās uz personalizētām rekomendācijām un automātisku multivides atskaņošanu. Uzņēmums savā dokumentā norādīja, ka likums faktiski padarītu nelikumīgu „Meta” spēju izplatīt runas brīvību nepilngadīgajiem, ja vien tas fundamentāli nemainīs šīs pamatprakses. „TikTok” pauda līdzīgas domas, raksturodams likumu kā „acīmredzami nekonstitucionālu ierobežojumu brīvās izteiksmes tiesībām”. Pārstāvis norādīja, ka satura kurācija, balstoties uz lietotāju vēlmēm, ir ilggadēja, aizsargāta prakse, ko izmanto grāmatveikali, televīzijas tīkli un straumēšanas pakalpojumi visā pasaulē.
Privātuma bažas un digitālā aktivisms
Lai gan AB 1709 atbilst globālai likumdošanas tendencei, kas vērsta uz pusaudžu garīgās veselības uzlabošanu, ierobežojot sociālo tīklu izmantošanu, digitālās drošības eksperti brīdina par iespējamām nevēlamām sekām. Kritiķi norāda, ka vecuma ierobežojumu piemērošana bieži prasa vākt plašu lietotāju datu apjomu verifikācijas nolūkā, kas var apdraudēt visu platformas lietotāju, tostarp pieaugušo, privātumu.
Rindala Alajaji, Electronic Frontier Foundation (EFF) Valsts lietu asociatīvā direktore, šos riskus izgaismoja preses brīfingā. Viņa norādīja, ka AB 1709 piespiež platformas vākt vairāk informācijas no katru lietotāju, tādējādi iejaukties privātuma sfērā un kavēt tiešsaistes anonimitāti. Alajaji uzsver, ka, lai gan tehnoloģiju uzņēmumu veiktā tiešsaistes uzraudzība jau pašlaik ir kaitīga, šis likumprojekts piespiedu kārtā prasa vēl lielāku datu vākšanu, tādējādi vēl vairāk koncentrējot varu nozarē nevis aizsargājot lietotājus.
Turklāt Alajaji pievērsa uzmanību sociālo tīklu nozīmei jauniešu iesaistīšanai digitālajā aktivizmā. Viņa minēja piemērus, piemēram, Parkland šaušanas upuru kustību "March for Our Lives" un klimata aktivistes Greta Thunberga globālo ietekmi. Pēc viņas skatījuma, AB 1709 uztveršana kā funkcionāls sociālo tīklu aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam atgrūž jauniešus no būtiskas informācijas un pieredzes, apklusinot tieši tās balsis, kuras likums, pēc tā paša apgalvojuma, ir paredzējis aizsargāt.
Vecāku kontroles rīki vs. likumdošanas aizliegumi
Tehnoloģiju giganti arī apgalvo, ka šis likums vājina vecāku autoritāti pār savu bērnu interneta izmantošanu. Viņi uzskata, ka esošie vecāku kontroles rīki ir pārāki par plašiem likumdošanas mandātiem.
Google konkrēti pievērsās šim jautājumam, norādot, ka YouTube automātiskā atskaņošana nepilngadīgajiem pēc noklusējuma ir atspējota. Turklāt vecākiem ir iespēja pilnībā ierobežot savu pusaudžu piekļuvi Shorts saturam. Google pārstāvis uzsverja, ka vecāki ir vislabākajā pozīcijā, lai pieņemtu lēmumus savas ģimenes labā, un ka uzņēmums piedāvā dažādus aizsardzības līdzekļus, lai kontrole paliktu viņu rokās. Pārstāvis brīdināja, ka pārāk plaši likumi var traucēt drošības sistēmām, kuras uzņēmumi ir izveidojuši, lai palīdzētu bērniem atrast vecumam atbilstošu saturu.
Ģenerālprokurora birojs ir paziņojis, ka pārskata juridiskos dokumentus un joprojām ir apņēmies aizstāvēt Kalifornijas likumus, kas paredzēti bērnu aizsardzībai tiešsaistē.
Globālais konteksts tehnoloģiju tiesvedībā
Šīs platformas ir labi gatavotas apstrīdēt šo likumdošanu, jo tās jau ir saskārušās ar līdzīgiem tiesas procesiem starptautiskā mērogā. Meta īpaši pašlaik risina nozīmīgus juridiskus izaicinājumus, tostarp vienojoties par kompensāciju līdz pat 18 miljardiem ASV dolāru, lai atrisinātu bērnu drošības prasības, ko cēluši 29 ASV štati.
Starptautiskā līmenī Austrālija kļuva par pirmo valsti, kas 2025. gada decembrī ieviesa pilnīgu sociālo tīklu aizliegumu lietotājiem līdz 16 gadu vecumam. Francija pieņēma līdzīgu likumdošanu, taču tās augstākā tiesa to atcēla, norādot uz bažām par brīvās vārda izteikšanas tiesību pārkāpumiem. Šie precedenti liecina, ka, lai gan valdības kļūst arvien agresīvākas, regulējot digitālo telpu nepilngadīgajiem, tiesas joprojām ir piesardzīgas attiecībā uz likumiem, kas varētu pārkāpt konstitucionālās tiesības vai privātuma standartus.